Es katru dienu radu jaunu apģērbu dizainu, bet, ja tā pilnīgi atklāti, tad mani joprojām mulsina daži fakti par šo nozari.

Pagājušajā nedēļā savā Jelgavas darbnīcā es atspraudu apakšmalu kādas klientes kleitai. Viņa man jautāja, kas notiek ar tām lietām, kuras mēs nepārdodam. Es viņai pateicu patiesību: mums tādu īsti nav. Kad apģērbus šuj ar rokām nelielās partijās, katram apģērba gabalam ir jāatrod savs pircējs, pirms šķēres vispār tiek paceltas. Nepārdotās preces mazā darbnīcā ir personīgs finansiāls jautājums, tāpēc tu dizainē lietas, kuras cilvēki patiešām iegādāsies.

Mēs abas pasmaidījām, bet tas lika atcerēties ziņu, kas pēdējā laikā ir izraisījusi lielu rezonansi. No 2026. gada 19. jūlija lielajiem modes uzņēmumiem ES ir likumīgi aizliegusi iznīcināt nepārdotos apģērbus un apavus.

Skaitļi, kas lika pieņemt šo likumu, ir graujoši. Aplēsts, ka Eiropā katru gadu tiek iznīcināti četri līdz deviņi procenti nepārdotās tekstilpreces, pirms kāds tās vispār ir valkājis. Tās vienkārši tika iznīcinātas, jo lieko krājumu iznīcināšana bieži vien izmaksāja lētāk nekā to glabāšana.

Mazie ateljē, tādi kā mans, ir pilnībā atbrīvoti no šī jaunā noteikuma, un iemesls ir tāds, ka mēs nekad neesam bijuši problēma. ES būtībā ar likumdošanas palīdzību virza pārējo nozari uz mazo darbnīcu loģiku. Ražot tuvāk pieprasījumam, veidot dizainu, kas nodrošina izturību, un uzskatīt apģērbu par ilgtermiņa preci, nevis iknedēļas saturu.

• Vidēji apģērbs tiek valkāts tikai 7–10 reizes, pirms to aizmirst, izmet vai aizstāj.
  
• Aptuveni 10% internetā pasūtīto apģērbu netiek valkāti vispār.
• Katru gadu aptuveni 20 000 tonnu tekstilizstrādājumu nonāk Latvijas sadzīves atkritumos, un joprojām lielākoties nav pieejama efektīva tekstilizstrādājumu pārstrāde. Liela daļa savākto materiālu tiek sadedzināta enerģijas reģenerācijas nolūkā.
• Un, ja šis izmestais apģērbs ir izgatavots no sintētiskām šķiedrām, tas var palikt atkritumu poligonā vismaz 200 gadus.

Varbūt visvairāk pārsteidz nevis tas, ka ES nācās aizliegt pilnīgi jaunu apģērbu iznīcināšanu, bet gan tas, ka mēs tik ilgu laiku to uzskatījām par normālu.